गुरुः सुराणामपि तेऽखिलानां न वीर! धीरो गणने गुणानाम्।
वीरनिर्वाणाब्दम् - २५५०
Name: Vīrastutidvātriṃśikā
Author: unknown - disciple of Ratnākarasūri
Original publisher: L. D. Institute of Indology (1979)
Original Publication Name: Sambodhi Vol. 7
Original Editor: Babubhai Savchand Shah
Digitised by: Vyom A. Shah
Skip to read original text only
metre:
1-32 Indravajrā (syādindravajrā yadi tau jagau gaḥ)
33 śārdūlavikrīḍitam (sūryāśvairyadi maḥ sajau satatagāḥ śārdūlavikrīḍitam)
वृत्तम् -
१-३२ इन्द्रवज्रा (स्यादिन्द्रवज्रा यदि तौ जगौ गः।)
३३ शार्दूलविक्रीडितम् (सूर्याश्वैर्यदि मः सजौ सततगाः शार्दूलविक्रीडितम्।)
vinamradevāsuramaulimālāvataṃsahaṃsāvalisaṅgacaṅgam.
jagattrayānandiramānivāsaṃ kramāmbujaṃ vīrajinasya naumi..1
guruḥ surāṇāmapi te'khilānāṃ na vīra! dhīro gaṇane guṇānām.
ko vā svayambhūramasya saṅkhyāṃ dakṣaḥ samākhyātu payaḥkaṇānām..2
tathā'pi kartuṃ kalaye stavaṃ te'bhīpsāṃ tato lipsurahaṃ vimūḍhaḥ.
yadvā vilobhākulitaṃ janānāṃ mano vijānāti na kiñcidīśa!..3
sevāparā vīra! surāḥ sadā te tadgehadāsāḥ kila kalpavṛkṣāḥ.
taiḥ sākamākarṇya tavopamānaṃ na garhate kasya mano budhasya..4
janmābhiṣekāvasare surāṇāṃ śiloccayaḥ kampanakaitanavena.
tavāṃhirasaṃsparśavaśena dhanyo nanartta hṛṣṭaścalasānubāhuḥ..5
surotkare kumbhakare sureśā'sahatsaṅkalpanikārakṛnnu.
vīrakramāṅguṣṭhaśikhāpraṇunno metuḥ śirodhūnanamātatāna..6
suro'hirūpaḥ kila bālakelāvabhīrubhāvaṃ bhavatā śritena.
kṣiptastava vyomani vairivarge sa dhūmaketusthitimācacāra..7
dambholidaṇḍopamamuṣṭighātavyathāgaladdarppabharaḥ suro'sau.
vihāya bhīmaṃ ca vidhāya ramyaṃ vostavāṃhrīḥ praṇanāma vīra!..8
ālokya lokātiśayaṃ tadetat te bālalīlāyitamālalāpa.
tvāṃ ’vīram’ ākhaṇḍalamaṇḍalīti khyātiḥ kṣitau nāma jagāma kāmam..9
jñānatrayālokitaviśvabhāvaṃ bhavantamarhantamanākalayya.
cakre pitṛbhyāṃ tava lekhaśālāvidhistamatrā'nucitaṃ vicintya..10
agre svalekhārpyata(?) lekhaśālī sa eṣa lekhā'dhipatistavā''sīt.
tvāṃ ratnasiṃhāsanasaṃniviṣṭaṃ papraccha vaiyākaraṇaṃ satattvam..11
puro yadindrasya jina! tvayoce tattena jainendramiti pratītam.
samāsavākyāgamasandhisaṃjñāmanoharaṃ vyākaraṇaṃ kilā''sīt..12
tvayā ciraṃ tattvavidā gurūṇāmanugrahāyāvasatā gṛheṣu.
vyutpāditaḥ śeṣajano'tra yasmāt ’mahājano yena gataḥ sa panthāḥ..’13
suvarṇadhārābhiraśeṣaviśvaṃ tathā kṛthāstvaṃ ghanavat prapūrṇam.
dāridryatāpopaśamena śasyaśriyā tathā tacciramullalāsa..14
straiṇaṃ tṛṇaṃ tannidhanaṃ dhanaṃ ca viṣaṃ sukhaṃ vaiṣayikaṃ vidhijñaḥ.
tvaṃ bandhanaṃ bandhurabandhuvṛndaṃ vijñāya dīkṣābhimukho vyahāsīḥ..15
biḍaujasopadravavairisenāṃ tavā''patatantīmavidhau vidhāya.
sāhāyyakaprārthanamādadhe tanmoghaṃ mahāvīra! bhavānakārṣīt..16
gāṃ nirjarāṇāmadhipasya jantuṃ samudyataḥ pātakamācacāra.
śreṇiṃ ca teṣāṃ kila yo na lebhe sa saṅgamaḥ kiṃ na janaṅgamo'bhūt..17
jagattrayatrāṇakaro'pi vīra! trātā tamāśritya na te pramādaḥ.
raveḥ prakāśaḥ sutamopaho'pi nābhūdulūkaṃ prati tādṛśo vā..18
saddhyānasannāhadhare suparvasīmantīnīlocanabāṇamālā.
samujjvale vīra! hṛdi tvadīye praveśaleśaṃ vitatāna sā na..19
kruddhasya devādhipateḥ karāṇāṃ jvālājaṭālaṃ kuliśaṃ vilokya.
sa kāndiśīkasaścamaro'surendrovīra! tvadaṃhrau śaraṇaṃ cakāra..20
śarīradurge nijaduṣpraveśe vyāsedhamādhāya ciraṃ jigāya.
bhṛśaṃ bhavānāntaravairivṛndaṃ kṛśaṃ sukhenāprativīra! vīra!..21
samujjvaladhyānavidhānavahnau huteṣu karmendhanasañcayeṣu.
ākālamālambitasāhacaryā vīra! tvayodauhyata kevalaśrīḥ..22
virodhamādhūya nisargajātaṃ parasparaprebhṛto'sumantaḥ.
samastabhāṣāpariṇāmarūpaṃ vaco'mṛtaṃ karṇapuṭaiḥ papuste..23
trailokyapāvitryakaro garīyo mārgatrayeṇa''dadhatī pracāram.
siddhāntavāṇī bhavataḥ prasūtā prāleyaśailādiva devasindhuḥ..24
prakāśakenā'khilaviṣṭapānāṃ mithyādṛśāṃ vīra! nu mānaseṣu.
tamo vibhinnaṃ bhavatā khagena mahāgirīṇāmiva gahvareṣu..25
aho na keṣāñcidahoprakāraṃ tavāvatāro'pi cakāra vīra!.
sudīrghadāridryajuṣāṃ na yadvā cintāmaṇiścintitadānadakṣaḥ..26
babhūva vidhvastasamastalokārttikaḥ sadā kārtikavāsaro'sau.
prabhāvatī sā ca kuhūtamisrā tadvīranirvāṇamahāmahena..27
narāstvadīyāṃhrinakhāruṇāṃśukāśmīranīraprakareṇa vīra!.
snānānmalakṣālanamādadhānāstāṃ muktikāntāmanurañjayanti..28
sadbhāgyabhaṅgībharalabhyasaṅgaṃ līlāniketaṃ jagadarcyalakṣmyāḥ.
āsādya te śāsanamuttamaṃ hi jina! pramādena mayā vyatītam..29
tat pūrvasaṃskārabalena labdhaṃ mayā vilumpanti hahā pramādāḥ.
vīra! prasādena yathā tathaitān jayāmi vegena tathā vidhehi..30
are karālaḥ kalikāla! mā bhūḥ karmāṇi vaḥ ko'yamaho prayāsaḥ.
mayā bhavadvyāpasamāpadhīraṃ vīraprabhoḥ śāsanamadya lebhe..31
vīrakramāmbhojavane tavā'yaṃ parisphuccārurucīmarande.
santyaktasaṅkalpapadapracāraḥ sthemānamāskandatu me mano'liḥ..32
itthaṃ vīrajineśvarastutirasau sañjñānaratnākaraśrīratnākarasūriśiṣyaracitā śreyaḥśriyāmāśrayaḥ.
enāṃ yo'malabhāvamañjulamanā dhīmānamāyaḥ smaret nityānandamanojñasiddhivanitāsaṅgaṃ sa caṅgaṃ śrayet..33
kartṛnāma-phalaśrutī :
iti śrīvīrabatrīsī..śrīratnasaṃhisūriśiṣyodayaśāntigaṇinā svapaṭhanāya..
विनम्रदेवासुरमौलिमालावतंसहंसावलिसङ्गचङ्गम्।
जगत्त्रयानन्दिरमानिवासं क्रमाम्बुजं वीरजिनस्य नौमि॥१
गुरुः सुराणामपि तेऽखिलानां न वीर! धीरो गणने गुणानाम्।
को वा स्वयम्भूरमस्य सङ्ख्यां दक्षः समाख्यातु पयःकणानाम्॥२
तथाऽपि कर्तुं कलये स्तवं तेऽभीप्सां ततो लिप्सुरहं विमूढः।
यद्वा विलोभाकुलितं जनानां मनो विजानाति न किञ्चिदीश!॥३
सेवापरा वीर! सुराः सदा ते तद्गेहदासाः किल कल्पवृक्षाः।
तैः साकमाकर्ण्य तवोपमानं न गर्हते कस्य मनो बुधस्य॥४
जन्माभिषेकावसरे सुराणां शिलोच्चयः कम्पनकैतनवेन।
तवांहिरसंस्पर्शवशेन धन्यो ननर्त्त हृष्टश्चलसानुबाहुः॥५
सुरोत्करे कुम्भकरे सुरेशाऽसहत्सङ्कल्पनिकारकृन्नु।
वीरक्रमाङ्गुष्ठशिखाप्रणुन्नो मेतुः शिरोधूननमाततान॥६
सुरोऽहिरूपः किल बालकेलावभीरुभावं भवता श्रितेन।
क्षिप्तस्तव व्योमनि वैरिवर्गे स धूमकेतुस्थितिमाचचार॥७
दम्भोलिदण्डोपममुष्टिघातव्यथागलद्दर्प्पभरः सुरोऽसौ।
विहाय भीमं च विधाय रम्यं वोस्तवांह्रीः प्रणनाम वीर!॥८
आलोक्य लोकातिशयं तदेतत् ते बाललीलायितमाललाप।
त्वां ’वीरम्’ आखण्डलमण्डलीति ख्यातिः क्षितौ नाम जगाम कामम्॥९
ज्ञानत्रयालोकितविश्वभावं भवन्तमर्हन्तमनाकलय्य।
चक्रे पितृभ्यां तव लेखशालाविधिस्तमत्राऽनुचितं विचिन्त्य॥१०
अग्रे स्वलेखार्प्यत(?) लेखशाली स एष लेखाऽधिपतिस्तवाऽऽसीत्।
त्वां रत्नसिंहासनसंनिविष्टं पप्रच्छ वैयाकरणं सतत्त्वम्॥११
पुरो यदिन्द्रस्य जिन! त्वयोचे तत्तेन जैनेन्द्रमिति प्रतीतम्।
समासवाक्यागमसन्धिसंज्ञामनोहरं व्याकरणं किलाऽऽसीत्॥१२
त्वया चिरं तत्त्वविदा गुरूणामनुग्रहायावसता गृहेषु।
व्युत्पादितः शेषजनोऽत्र यस्मात् ’महाजनो येन गतः स पन्थाः॥’१३
सुवर्णधाराभिरशेषविश्वं तथा कृथास्त्वं घनवत् प्रपूर्णम्।
दारिद्र्यतापोपशमेन शस्यश्रिया तथा तच्चिरमुल्ललास॥१४
स्त्रैणं तृणं तन्निधनं धनं च विषं सुखं वैषयिकं विधिज्ञः।
त्वं बन्धनं बन्धुरबन्धुवृन्दं विज्ञाय दीक्षाभिमुखो व्यहासीः॥१५
बिडौजसोपद्रववैरिसेनां तवाऽऽपततन्तीमविधौ विधाय।
साहाय्यकप्रार्थनमादधे तन्मोघं महावीर! भवानकार्षीत्॥१६
गां निर्जराणामधिपस्य जन्तुं समुद्यतः पातकमाचचार।
श्रेणिं च तेषां किल यो न लेभे स सङ्गमः किं न जनङ्गमोऽभूत्॥१७
जगत्त्रयत्राणकरोऽपि वीर! त्राता तमाश्रित्य न ते प्रमादः।
रवेः प्रकाशः सुतमोपहोऽपि नाभूदुलूकं प्रति तादृशो वा॥१८
सद्ध्यानसन्नाहधरे सुपर्वसीमन्तीनीलोचनबाणमाला।
समुज्ज्वले वीर! हृदि त्वदीये प्रवेशलेशं विततान सा न॥१९
क्रुद्धस्य देवाधिपतेः कराणां ज्वालाजटालं कुलिशं विलोक्य।
स कान्दिशीकसश्चमरोऽसुरेन्द्रोवीर! त्वदंह्रौ शरणं चकार॥२०
शरीरदुर्गे निजदुष्प्रवेशे व्यासेधमाधाय चिरं जिगाय।
भृशं भवानान्तरवैरिवृन्दं कृशं सुखेनाप्रतिवीर! वीर!॥२१
समुज्ज्वलध्यानविधानवह्नौ हुतेषु कर्मेन्धनसञ्चयेषु।
आकालमालम्बितसाहचर्या वीर! त्वयोदौह्यत केवलश्रीः॥२२
विरोधमाधूय निसर्गजातं परस्परप्रेभृतोऽसुमन्तः।
समस्तभाषापरिणामरूपं वचोऽमृतं कर्णपुटैः पपुस्ते॥२३
त्रैलोक्यपावित्र्यकरो गरीयो मार्गत्रयेणऽऽदधती प्रचारम्।
सिद्धान्तवाणी भवतः प्रसूता प्रालेयशैलादिव देवसिन्धुः॥२४
प्रकाशकेनाऽखिलविष्टपानां मिथ्यादृशां वीर! नु मानसेषु।
तमो विभिन्नं भवता खगेन महागिरीणामिव गह्वरेषु॥२५
अहो न केषाञ्चिदहोप्रकारं तवावतारोऽपि चकार वीर!।
सुदीर्घदारिद्र्यजुषां न यद्वा चिन्तामणिश्चिन्तितदानदक्षः॥२६
बभूव विध्वस्तसमस्तलोकार्त्तिकः सदा कार्तिकवासरोऽसौ।
प्रभावती सा च कुहूतमिस्रा तद्वीरनिर्वाणमहामहेन॥२७
नरास्त्वदीयांह्रिनखारुणांशुकाश्मीरनीरप्रकरेण वीर!।
स्नानान्मलक्षालनमादधानास्तां मुक्तिकान्तामनुरञ्जयन्ति॥२८
सद्भाग्यभङ्गीभरलभ्यसङ्गं लीलानिकेतं जगदर्च्यलक्ष्म्याः।
आसाद्य ते शासनमुत्तमं हि जिन! प्रमादेन मया व्यतीतम्॥२९
तत् पूर्वसंस्कारबलेन लब्धं मया विलुम्पन्ति हहा प्रमादाः।
वीर! प्रसादेन यथा तथैतान् जयामि वेगेन तथा विधेहि॥३०
अरे करालः कलिकाल! मा भूः कर्माणि वः कोऽयमहो प्रयासः।
मया भवद्व्यापसमापधीरं वीरप्रभोः शासनमद्य लेभे॥३१
वीरक्रमाम्भोजवने तवाऽयं परिस्फुच्चारुरुचीमरन्दे।
सन्त्यक्तसङ्कल्पपदप्रचारः स्थेमानमास्कन्दतु मे मनोऽलिः॥३२
कर्तृनाम-फलश्रुती :
इत्थं वीरजिनेश्वरस्तुतिरसौ सञ्ज्ञानरत्नाकरश्रीरत्नाकरसूरिशिष्यरचिता श्रेयःश्रियामाश्रयः।
एनां योऽमलभावमञ्जुलमना धीमानमायः स्मरेत् नित्यानन्दमनोज्ञसिद्धिवनितासङ्गं स चङ्गं श्रयेत्॥३३
इति श्रीवीरबत्रीसी॥श्रीरत्नसंहिसूरिशिष्योदयशान्तिगणिना स्वपठनाय॥